Digitālā komunikācija un kultūras atšķirības

Ilgus gadus Latvijā populārākais sociālais tīkls bija Draugiem.lv, kas spēja pretoties Facebook (FB) uzvaras gājienam citās Eiropas valstīs. Laika gaitā situācija tomēr mainījās. Aizvien vairāk latvieši emigrēja uz ārzemēm un atrada draugus ārzemnieku vidū. Tā rezultātā FB kļuva par dominējošo sociālo tīklu arī Latvijā.

Reģionālās komunikācijas atšķirības

Jautājums par digitālās komunikācijas atšķirībām dažādu valstu iedzīvotāju starpā ir vienkāršs, taču atbilde var pārsteigt. Katrā Eiropas valstī vai vismaz valstu grupā var dominēt citi sociālie tīkli, saziņas platformas un digitālā etiķete. Mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs Somijā un Zviedrijā, komunikācija bieži ir ļoti tieša un uz precizitāti orientēta. Sarunas dalībnieki bieži izsaka savu viedokli bez aplinkiem, kas latviešiem un arī austrumeiropiešiem kopumā ir ierasta prakse. Ja šādu komunikācijas stilu mēģināsiet piekopt Japānā, pastāv liela varbūtība, ka jūs uzskatīs par rupju, agresīvu vai vismaz netaktisku.

Dienvideiropas valstīs ar tiešu komunikāciju arī nebūs problēmas, taču tā būs izteiksmīgāka un emocionālāka. Itālijā un Spānijā mēdz vairāk lietot emoji un rakstīt garākas un detalizētākas ziņas. Dienvidnieki arī var ieturēt garākas pauzes starp ziņām un atbildēt nevis pēc pāris stundām, bet vairākām dienām. Tā nebūs rupjība, bet ierasts komunikācijas veids.

Izvēlēties piemērotu komunikācijas stilu palīdz pieredze un zināšanas par konkrēto cilvēku. Nezinot plašāku kontekstu, varam turpināt komunicēt ar ārzemniekiem latviešu stilā. Ja jūtat, ka sarunas biedri no konkrētās valsts to neuztver pozitīvi, varat komunikācijas stilu pielāgot atbilstoši vajadzībām. Nedrīkst aizmirst arī par vecuma un statusa atšķirībām, ja tādas ir.

Kādā valodā notiek komunikācija

Sociālajos tīklos un saziņas aplikācijās

Neatkarīgi no tautības praktiski ikvienam vistuvākā ir dzimtā valoda. Tajā izteikties ir visērtāk un sarunas biedrs, kas runā ar mums dzimtajā valodā vienmēr šķitīs tuvāks. Komunicējot ar ārzemniekiem, saziņā tiek izmantota valoda, ko pārvalda vai vismaz saprot abas puses.

Anglu, vācu vai krievu ir populārākās svešvalodas Latvijā, taču konkrētas saziņas valodas izvēle ir atkarīga arī no sarunas partnera. Vajadzības gadījumā ziņu rakstīšanā un tulkošanā var izmantot arī Google Translate pakalpojumus. Tiesa, šādās reizēs vēlams komunikācijā norādīt, ka lietojat automātisko tulkotāju. Pretējā gadījumā pārpratumi ir praktiski garantēti.

Tiesa, pēdējos gados notiek kulturālā izlīdzināšanās. Jaunieši lieto vienus un tos pašus informācijas kanālus, klausās līdzīgu mūziku un atšķirības komunikācijas veidā kļūst aizvien mazāk izteiktas.

Formāla sarakste un interneta mediji

Oficiālā sarakstē, dokumentos, uzņēmumu publicitātes materiālos u.c. svarīgos informācijas avotos tiek izmantota valoda, kuru lieto lasītājs. Ja sazinieties ar oficiālu valsts iestādi Vācijā, Spānijā vai Norvēģijā, ir jālieto viņu oficiālā valoda vai cita svešvaloda par kuras izmantošanu esat vienojušies.

Neesiet pārsteigti, ja Spānijā, Francijā vai Portugālē kā vienīgā saziņas valoda tiek piedāvāta viņu dzimtā valoda. Ja vēlaties apliecināt savus dokumentus vai iekarot ārzemju auditorijas uzmanību būs jāizmanto valoda, kuru lieto šie cilvēki.

Situācijās, kad teksta vai dokumenta precizitāte ir izšķiroši svarīga, ir jāizmanto tulkošanas biroji. Ja vajadzīgs oficiāls tulkojums, pēc tulkošanas dokumentu ir jāapstiprina zvērinātam notāram. Plašāk par to, kā notiek dokumentu tulkošana un, kad tā ir nepieciešama jau esam rakstījuši šeit.

Latvijas iedzīvotājiem, kas vēl tikai plāno tulkot dokumentus, ir vērts atrast uzticamu tulkojumu biroju. Atsauksmes par tiem var meklēt internetā vai apjautāties notāra birojā, kuru uzņēmumu izvēlēties. Šādu tulkošanas firmu skaits Latvijā ir gana liels un noteikti varēsiet atrast kādu, kas varēs palīdzēt. Ja trūkst idejas, aplūkojiet, ko piedāvā Tulkot 24. Cenas tulkojumu birojiem, lielākoties, ir līdzīgi, bet rūpīgi pameklējot ir iespējams atrast arī kādu lētāku piedāvājumu.

Populārākie digitālās komunikācijas kanāli Eiropā

Eiropā populārākie saziņas kanāli, lielākoties, ir vieni un tie paši. Līderis ir koncernam Meta piederošais FB, kam seko Instagram un saziņas aplikācija Whatsapp. Statistika liecina, ka vidēji cilvēki pavada sociālajos tīklos vismaz vienu līdz divas stundas dienā. Jūs varat pārbaudīt vai interneta lietošanas paradumi atbilst globālām tendencēm.

Vienu un to pašu sociālo tīklu vai saziņas aplikāciju lietošana zināmā mērā sinhronizē to lietotājus. Tīkla ietvaros izplatās vieni un tie paši joki, mēmes, tiek lietoti līdzīgi emodži (emoji) un reizēm arī izplatās ķēdes vēstules. Pētījumi liecina, ka arī auditorija katrā no digitālās komunikācijas tīkliem segmentējas pēc vecuma, interesēm un citiem faktoriem.

Facebook

Par FB šķiet nav vajadzīgi nekādi komentāri. To lieto vai vismaz kādreiz ir lietojuši gandrīz visi, kam ir pieejams internets. Neskatoties uz citu sociālo tīklu konkurenci, FB joprojām ir populārs iedzīvotāju grupās, kas pelna visvairāk vai ir vecumā no 35 līdz 60 gadiem.

FB ietvaros lietotāji var sūtīt viens otram ziņas (teksts, audio, video) vai izmantot FB Messenger iebūvēto aplikāciju. Ziņas iespējams nosūtīt arī uzņēmumiem, organizācijām un zīmoliem. Periodiski, FB skandālu ēnā, daļa vēlas izdzēst savu FB profilu, bet lielākā daļa tikpat ātri atgriežas arī atpakaļ, jo FB vide izraisa zināmu atkarību.

Instagram

Instagram (IG) ir populārs īpaši jaunākās paaudzes vidū visā Eiropā. Atšķirībā no FB, IG galvenais uzsvars ir uz foto, pēdējos gados arī video satura veidošanu. Lietotāju bāze ir jaunāka kā FB, attiecīgi arī digitālās komunikācijas stratēģija ir jāpielāgo šai auditorijai.

Telegram

Telegram ir īpaši populārs Austrumeiropā, piemēram, Krievijā un Ukrainā. Šī platforma ir pazīstama ar savu uzsvaru uz drošību un privātumu, piedāvājot funkcijas kā end-to-end šifrēšana un pašiznīcinošie ziņojumi. Telegram atbalsta lielas grupas līdz pat 200,000 dalībniekiem, kas padara to piemērotu kopienām un organizācijām. Tā atvērtā koda raksturs un spēcīgā botu platforma piesaista tehnoloģiski prasmīgus lietotājus.

Ņemot vērā, ka platformas autori ir krievi, pastāv bažas, ka Telegram publicētajām ziņām var piekļūt Krievijas valdībai pakļautās iestādes. Skaidri pierādījumi tam nav, bet šādu iespēju ir vienmēr jāpatur prātā.

Viber

Viber ir populārs Balkānu reģionā un Vidusjūras valstīs, piemēram, Grieķijā. Tas piedāvā plašu funkciju klāstu, tostarp bezmaksas balss un video zvanus, grupu tērzēšanu, kā arī uzlīmju un GIF dalīšanos. Viber arī piedāvā kanālus, kas ļauj lietotājiem sekot zīmoliem un satura veidotājiem, tādējādi paplašinot tās izmantošanas iespējas. Latvijā Viber nav īpaši populārs.

TikTok

Tik Tok strauji kļūst par vienu no populārākajām platformām Eiropā, it īpaši jauniešu vidū. Tā piedāvā īsu video satura dalīšanos, kas bieži vien ir izklaidējoša un radoša. Ņemot vērā, ka lietotāji noveco, varam prognozēt, ka, saglabājoties pašreizējām tendencēm, Tik Tok kļūs par pasaulē populārāko sociālo tīklu.

Linkedin

Biznesa sociālais tīkls, kurā katram ir iespēja prezentēt savas kompetences, sarakstīties ar sava vai citu uzņēmumu darbiniekiem, veidot jaunus kontaktus, atrast darbu un attīstīt biznesu. Linkedin platformā cilvēki tiecas sevi parādīt no gaišās puses un noklusēt trūkumus. Šo īpatnību ir ļoti svarīgi vienmēr paturēt prātā. Ja plānojat ar kādu sadarboties, pārbaudiet viņa kompetences trešo pušu vietnēs un lasiet atsauksmes.

E-pasts

Sociālie tīkli ir populāri, taču nenovērtējiet par zemu e-pastu. Tas ir primārais saziņas kanāls oficiālai sarakstei, svarīgu dokumentu un ziņu sūtīšanai. Arī biznesā e-pasts joprojām ir pats galvenais saziņas kanāls starp uzņēmumiem. Attiecībā uz uzņēmuma – klienta (privātpersonas) saziņu katrā konkrētā gadījumā vadošie var būt arī citi komunikācijas kanāli.

Kā pārvarēt kultūras atšķirības digitālajā vidē

Veiksmīgai un produktīvai sociālo tīklu un citu digitālo saziņas kanālu izmantošanai ir vajadzīga izpratne par konkrētā resursa auditoriju, reģionālajām, etniskajām un kultūras atšķirībām. Lielāka pietāte ir jāievēro pret vecāka gada gājuma cilvēkiem. Turpretim jaunākas paaudzes interneta lietotāji visā Eiropā ir mazāk formāli un gatavi personiskākai komunikācijai.

Varam prognozēt, ka ilgtermiņā interneta lietotāji Eiropā kļūs aizvien līdzīgāki, taču tas nenozīmē, ka izzudīs vietējās – kulturālās atšķirības. Atsauces, joki, kopīgas tēmas – tas viss ir piesaistīts konkrētai vietai un laikam. Lai komunicētu veiksmīgi ar citu valstu pilsoņiem jābūt gatavam pārvarēt dažādus izaicinājumus un nevajag baidīties kļūdīties. Internets ir devis mums iespēju sazināties ar cilvēkiem visā pasaulē. To vajag izmantot.