Kredīts ārzemēs – citā ES valstī vai ārpus tās

Brīdī, kad nepieciešams aizņemties cilvēki parasti izvērtē sev tuvāko banku un citu aizdevēju piedāvājumus. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmētu vēršanos Latvijas kredītiestādēs, pie vietējiem nebanku aizdevējiem vai privātpersonām, kas aizdod naudu. Atsevišķos gadījumos tomēr var rasties vēlme vai vajadzība, dzīvojot Latvijā, aizņemties ārzemēs. Vai to ir iespējams izdarīt?

ES valstu vidū nav izveidoti vienoti nosacījumi, kas regulētu naudas aizdošanu citu valstu pilsoņiem. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka piešķirt kredītu citas valsts pilsonim bez pastāvīgas uzturēšanās atļaujas un pat bez pastāvīgas dzīvesvietas konkrētā valstī ir augsts risks vairāku iemeslu dēļ:

Aizdevējiem ir grūtāk (taču nav neiespējami) izvērtēt ārzemnieka ienākumus, saistības un kredītvēsturi.

  1. Parāda aizgūšana no nemaksātājiem ir problemātiska.
  2. Ir neskaidrības par to, kuras valsts likumdošana būtu jāpiemēro parāda piedziņas procesā.
  3. Dažādiem kredītiem ir atšķirīgi nosacījumi un regulējumi attiecībā uz piedziņas procesu.

Visas iepriekš pieminētās grūtības attiecas uz kreditoru, taču arī aizņēmējiem, kas vēlas saņemt kredītu citā valstī ir dažādi riski:

  • Grūtāk izvērtēt aizdevēja leģitimitāti (kā atšķirt no krāpniekiem?).
  • Nav skaidrība par līguma nosacījumu piemērošanas tiesiskumu.
  • Bažas par slēptām izmaksām un papildus komisijas maksājumiem.

Ieguvumi, ņemot kredītu ārzemēs? Cerība uz lielāku pretimnākšanu un zemākām izmaksām nekā Latvijā.

Tieši pēdējais no pieminētajiem apstākļiem nav mazsvarīgs, jo šķiet katrs jau būs dzirdējis, ka kredīti ārzemēs, sevišķi hipotekārie kredīti ir lētāki nekā Latvijā. Jūs varat pārbaudīt kredītu kalkulatorā, cik izmaksā, piemēram, 80000 EUR aizdevums pie noteiktiem procentiem. Ātri vien atklāsiet, ka pat dažu procentu starpība pie tik lielām summām var nozīmēt būtiskas atšķirības ikmēneša rēķinos.

Ārzemju kreditoru prasības, lai izsniegtu aizdevumu Latvijas iedzīvotājiem

Līdzīgi kā Latvijā arī ārzemēs, bankas un citi kreditori pirms naudas aizdošanas vēlas pārliecināties par klienta godaprātu, ienākumiem, saistībām un kredītvēsturi. 2022. gadā šādus datus ir iespējams iegūt arī ārvalstu uzņēmumiem, taču tiem ir jābūt labi sagatavotiem:

  • Jānoslēdz līgums ar Latvijas parādnieku reģistriem (privāti uzņēmumi), lai varētu pārbaudīt klientu kredītvēsturi.
  • Jāpieprasa bankas konta izraksts (parakstīts ar e-parakstu) un izziņa no VSAA (iztulkota un notariāli apstiprināta) par nomaksātajiem nodokļiem pēdējā pusgada vai gada laikā. .
  • Jāiegūst pieeja Latvijas bankas uzturētajam kredītu reģistram (ja ir filiāle Latvijā).

Tagad rodas likumsakarīgs jautājums – vai būs daudzi kreditori, kas būs gatavi veikt pieminētās darbības, lai strādātu ar Latvijas tirgu? Iespējams, taču daudz lielāka varbūtība, ka viņi vienkārši atteiksies strādāt ar ārvalstu pilsoņiem bez pastāvīgas uzturēšanās atļaujas kreditora mītnes zemē.

Kurš būtu gatavs aizdot naudu? Krāpnieks no Nigērijas vai Krievijas? Liela banka no Vācijas? Varbūt kāds agresīvs nebanku kreditors Polijā vai Zviedrijā, kas cenšas ātri palielināt klientu portfeli..

Atbilde – krāpnieki no ārzemēm. Tieši viņi visbiežāk arī piedāvā Latvijas rezidentiem saņemt aizdevumu uz izdevīgiem nosacījumiem. Vai viņi ir vienīgie? Ar samērā lielu varbūtību varam apgalvot, ka, jā. Ārzemju bankas nav gatavas piešķirt kredītu Latvijā dzīvojošajiem un strādājošajiem.

Kam ir vieglāk saņemt kredītu ārzemju bankās vai uzņēmumos?

Latvijas iedzīvotāju kopējais skaits šobrīd ir aptuveni 1,8 miljoni. Daļa no mums ir apmetušies uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, citi tur studē un cer atgriezties vai atrodas ilgstošā komandējumā.

Proporcionāli lielākā iespēja saņemt kredītu ārzemēs, protams, ir tiem, kas ir pārvākušies uz konkrēto valsti uz pastāvīgu dzīvi. Studenti teorētiski varētu pretendēt uz nelielu patēriņa aizdevumu, bet komandējumā esošie tiks atraidīti jau pieteikuma aizpildīšanas brīdī.

Pretimnākšanu varētu izbaudīt arī Latvijas diplomāti, pārstāvji starptautiskajās organizācijās, kā arī jūrnieki, kuru ienākumi ir būtiski augstāki kā Latvijā vidēji. Šiem cilvēkiem, iespējams, ir noformēts darba līgums uz vairākiem gadiem un ir ilgtermiņa īres līgums. Abi šie faktori var būt noteicoši, lai ārvalstu kredītiestāde būtu gatava sadarboties, piešķirot aizdevumu lielāku vai mazāku mērķu īstenošanai.

Arī kredīti Latvijas uzņēmumiem ārzemēs var tikt piešķirti, taču praksē tas notiek reti. Vairums aizdevēju vēlas, lai kredītņēmējam būtu reģistrēta darbība konkrētajā valstī. Ja apsverat šādu iespēju, konsultējieties ar grāmatvedi, juristu vai kādu citu zinošu speciālistu.

Kā aizstāvēt savas tiesības, ja ir paņemts kredīts ārzemēs?

Ja jūs esat viens no nedaudzajiem, kam, dzīvojot Latvijā, ir izdevies saņemt kredītu kādā citā ES vai EEZ valstī, apsveicam. Tas jau pats par sevi ir panākums. Vai šis darījums bija jums izdevīgs, ir cits jautājums un uz to jums ir pašiem jāatbild.

ES normatīvajos aktos tiek pieņemts, ka šāda iespēja pastāv un ir izveidots regulējums, kas ļauj sūdzēties par savu tiesību pārkāpumiem tieši finanšu jomā. Izveidotais mehānisms saucas “FIN- NET” (Financial Dispute Resolution Network”). Tā uzdevums ir palīdzēt panākt ārpustiesas strīdu risinājumu, izmantojot attiecīgās valsts atbildīgās institūcijas. FIN-NET atbildības jomā ietilpst finanšu pakalpojumu sniedzēji – bankas, apdrošinātāji, investīciju kompānijas. FIN-NET mehānisma ietvaros atbildīgo valstu institūcijas savstarpēji sadarbojas, lai palīdzētu aizņēmējiem atrisināt radušās problēmas.

Ja jums ir radušās sūdzības FIN-NEt dalībnieki palīdzēs sazināties ar atbildīgo institūciju, kas sniegs visu vajadzīgo informāciju. Tas nozīmē, ka FIN-NET nerisinās konkrēti jūsu situāciju, bet izskaidros veidu un mehānismus, kā varat mēģināt aizstāvēt savas intereses.

Secinājumi

Saņemt kredītu ārzemēs, dzīvojot un strādājot Latvijā ir ļoti izaicinoši. Internetā un arī savā pastkastītē jūs, iespējams, regulāri saņemat dažādus šķietami izdevīgus piedāvājumus, taču praksē tie visi, visticamāk, ir krāpnieku sūtīti.

Grūtības izvērtēt citas valsts pilsoņu maksātspēju, kredītsaistības un kredītvēsturi, kā arī sarežģītais parādu piedziņas process, apgrūtina šādu darījumu esamību. Mūsuprāt, daudz labākā situācijā varētu būt Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu pilsoņi, jo tur sadarbība starp kaimiņvalstu finanšu iestādēm varētu būt daudz ciešāka.

Ja plānojat aizņemties naudu ārzemēs, esiet ļoti piesardzīgi. Pārbaudiet informāciju par aizdevēju, izlasiet atsauksmes un pieņemiet, ka tāpat varat tikt apkrāpti. Kredītu daudz vieglāk ir saņemt Latvijā, pie nosacījuma, ka ir atbilstoši ienākumi un nav sabojāta kredītvēsture.